Līga Purmale (dz. 1948) latviešu
mākslā spoži ienāca 20. gs. 70. gadu vidū. Mākslinieces dzīvesstils un
radošā darbība uzspridzināja tālaika sabiedrībā ierastos kanonus. Viņas
dzīve un māksla bija spilgts kontrkultūras paraugs. Līgu Purmali
pamatoti var uzskatīt par vienu no fotoreālisma principu pamatlicējiem
latviešu glezniecībā. Izstāde 1974. gadā skaidri noformulēja autores
centienus glezniecībā pietuvoties tādai realitātes pakāpei, kas ir
vairāk nekā precīza fotogrāfija.
Kopjot un attīstot fotoreālisma principus, Līga Purmale tagad ir nonākusi līdz individuālam izteiksmes stilam un radījusi savu ainavas koncepciju. Savā daiļradē viņa pievērsusies vairākām tēmām – panorāmiskiem pļavu un mežu skatiem, ainavām ar miglu, atsevišķu detaļu tuvplāniem, arī pilsētas dzīvei un tās ritmiem. Pēdējos gados mākslinieces tēlu pasaulē uzplaiksnī vibrējošas dejotāju figūras pulsējošos sarkanos toņos. Visas Līgas Purmales risinātās tēmas caurvij noskaņu meklējumi. Māksliniecei piemīt spēja transformēt realitāti, bagātinot to ar visdažādākajiem efektiem. Gleznieciski smalkie dabas ainavu un pilsētas skatu “portretējumi”, izsvērtās krāsu un gaismēnu kompozīcijas Līgu Purmali raksturo kā vienu no spēcīgākajiem savas paaudzes glezniecības meistariem.
Lai gan mākslinieces galvenā radošās darbības joma ir glezniecība, viņa strādājusi arī grafikā un scenogrāfijā. Latvijas Nacionālajā operā Līgas Purmale veidojusi scenogrāfiju Pētera Čaikovska baletam “Gulbju ezers” (2002) un Ādolfa Adāna baletam “Korsārs” (2003).
Līgas Purmales darbi atrodami Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Klāva Sīpoliņa fonda kolekcijā Kanādā, Aināra Gulbja privātkolekcijā kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, Rugers University (ASV).