Līga Purmale (dz. 1948) latviešu mākslā spoži ienāca 20. gs. 70. gadu vidū. Mākslinieces dzīvesstils un radošā darbība uzspridzināja tālaika sabiedrībā ierastos kanonus. Viņas dzīve un māksla bija spilgts kontrkultūras paraugs. Līgu Purmali pamatoti var uzskatīt par vienu no fotoreālisma principu pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Izstāde 1974. gadā skaidri noformulēja autores centienus glezniecībā pietuvoties tādai realitātes pakāpei, kas ir vairāk nekā precīza fotogrāfija.

Kopjot un attīstot fotoreālisma principus, Līga Purmale tagad ir nonākusi līdz individuālam izteiksmes stilam un radījusi savu ainavas koncepciju. Savā daiļradē viņa pievērsusies vairākām tēmām – panorāmiskiem pļavu un mežu skatiem, ainavām ar miglu, atsevišķu detaļu tuvplāniem, arī pilsētas dzīvei un tās ritmiem. Pēdējos gados mākslinieces tēlu pasaulē uzplaiksnī vibrējošas dejotāju figūras pulsējošos sarkanos toņos. Visas Līgas Purmales risinātās tēmas caurvij noskaņu meklējumi. Māksliniecei piemīt spēja transformēt realitāti, bagātinot to ar visdažādākajiem efektiem. Gleznieciski smalkie dabas ainavu un pilsētas skatu “portretējumi”, izsvērtās krāsu un gaismēnu kompozīcijas Līgu Purmali raksturo kā vienu no spēcīgākajiem savas paaudzes glezniecības meistariem.

Līgas Purmales darbi atrodami Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Klāva Sīpoliņa fonda kolekcijā Kanādā, Aināra Gulbja privātkolekcijā kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, Rugers University (ASV).