Rīgas Galerija

HELĒNA HEINRIHSONE

Helēna Heinrihsone (dz. 1948) latviešu mākslā ienāca 1970. gadu sākumā ar tīru krāsu glezniecību, lakonismu un ekspresivitāti tēlu atveidojumā. Konsekventi attīstot tālāk savu individuālo izteiksmes veidu, māksliniece ir apliecinājusi sevi kā spēcīgu gleznotāju ar savu vizuālo valodu un šodien ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu latviešu mākslā.

Savienojot intensīvus krāslaukumus un primitivizētas līnijas, Helēna Heinrihsone rada abstrahētās figūras, kas veido autores „privātās mitoloģijas” tēlus. Līdzās ekstravagantām, neparastām tēmām – raudātājas, galvaskausi, peldētāji, mākslinieces darbos savu vietu rod arī dejotājas, krustā sistais, rozes un saulrieti.
Visbiežāk izmantotā tehnika un materiāls, ar kuru māksliniece strādā, ir eļļas krāsa uz audekla. Paralēli autore pievērsusies arī akvarelim, litogrāfijai un porcelāna apgleznošanai.

Helēna Heinrihsone ir pirmās modernās altārgleznas autore Latvijā pēckara periodā (triptihs ar Krustā sistā tēlu, Sv. Pētera un Jaunās pilsētas motīviem Kolkas luterāņu baznīcā, 1993.).

Kopš 1972. gada gleznotājai ir bijušas 10 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, tajā skaitā personālizstāde Valsts Mākslas muzejā (1990). Viņa piedalījusies grupu izstādēs Zvolles Pilsētas muzejā (2002), Frauen Museum Bonnā (1992), Grand Salle de l'Aubette Strasbūrā (1997), Maison du Danemark Parīzē (1997) un citās nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs.

Helēnas Heinrihsones darbi atrodami Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (bijušais Valsts Mākslas muzejs), Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzeja kolekcijā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.