|
ĢIRTS MUIŽNIEKS
PARĀDES PORTRETI
17.12.2003. - 10.01.2004.
|
“Rīgas galerijā” no 2003. gada 17. decembra līdz 2004. gada 10. janvārim apskatāma Ģirta Muižnieka izstāde “Parādes portreti”. Lielākā daļa eksponēto darbu tapuši no 2002. gada decembra līdz 2003. gada februārim, kad mākslinieks uzturējās Parīzē. Izstādes nosaukums norāda uz konkrētu personāžu klātbūtni – tās ir gleznas tapšanas laikā sastaptas būtnes, tēli un ķēmi. Izstādi var uztvert arī kā šo būtņu godināšanu.
Ekspozīcijas centrālais darbs ir “Parādes portrets”, kas 2002. gadā bija apskatāms izstādē “Maigās svārstības” VMM izstāžu zālē “Arsenāls”. Šo gleznu ar Parīzē tapušajiem darbiem saista Ģirta Muižnieka jutekliskie un emocionālie tēli, kas ceļo no darba uz darbu. Franču kultūras un Parīzes ietekmes jūtamas gan tēlu izvēlē (Napoleons, bruņinieks zirgā, Parīzes muzejos redzēto mākslas darbu interpretācijas), gan jauna materiāla izmantojumā. Izstādē cits citam līdzās redzami darbi, kuru plakne ir ne tikai glezniecībā tik ierastais audekls, bet arī papīrs un metāls, tādējādi sniedzot iespēju vērot dažādu materiālu izteikti atšķirīgo mijiedarbību ar krāsu – piemēram, metāliskās virsmas diktāta rezultātā radušies caurspīdīgi un trausli darbi.
Parādes portretiem parasti raksturīgā pompozitāte Ģirta Muižnieka gleznās izpaliek. Mākslinieka jaunie darbi uzskatāmi par mūsdienīgu klasiskā parādes portreta interpretāciju, kur līdzās reprezentatīvajam elementam vienlīdz būtisks ir arī jutekliskais un emocionālais slāņojums. Iespējams, atsevišķos gadījumos tos varētu tulkot kā parafrāzes par aprobētām vēstures tēmām vai dažkārt arī kā mēģinājumu reanimēt it kā par dogmatiskām banalitātēm kļuvušas lietas. Skatītājiem nevajadzētu pievērst uzmanību tikai un vienīgi cilvēka tēlam, kas varētu šķist loģiski, ja par izejas punktu ņem ekspozīcijas nosaukumu. Nekas nav jāuztver burtiski, jo Muižnieka glezniecība vienmēr ir mīklaina. |
 |
ĢIRTS MUIŽNIEKS
|
|
|
