Projekts „ĶERMEŅA SPĒKS” tika iecerēts kā vizuālās mākslas dažādu mēdiju izstāde, kuras pamatā būtu mākslinieku sociāli kritisks, laikmetīgo situāciju analizējošs skats uz cilvēka ķermeni mūsdienās.
Izstādē piedalījās Rīgas Galerijas īpaši uzaicināti mākslinieki, pavisam 24 autori ar kopā ap 58 darbiem.
Kuratore un ekspozīcijas autore - Inese Riņķe.

Izstāde "ĶERMEŅA SPĒKS" tika nominēta Dienas Gada balvai kultūrā 2006.

Ar īpaši šai izstādei radītiem jauniem darbiem izstādē piedalījās Ieva Iltnere (gleznas „Skaistuma ideāls”, kas ar datorizētu pikseļu palīdzību demonstrē 2 atšķirīgus skaistuma ideālus), Frančeska Kirke (glezna „100% Masculin”), Andris Breže (objekts „Zābaku Venēra” un fotosērija „Kā Andris Breže atkal par padomju mākslinieku kļuva”), Katrīna Neiburga (romantisks skatījums uz ķermeni darbos „Dāvana – komplekts” un „Zaķīts, kaķīts, putniņš, taurenīts un gliemezīts”), Holgers Elers (paklājs “Vīrietis – lupata”), Kristaps Ģelzis (instalācija “Miegs”), Oļegs Tillbergs (konceptuālais darbs “Viss vienā”) u.c.
Šeit aplūkojami bija arī izstādēs kādu brīdi neredzēta mākslinieka Jura Utāna četri ekspresīvi lielformāta gleznojumi “Tatoo Me” un vairāku jauno mākslinieku foto sērijas – Andas Bankovskas fotogrāfijas no cikla „Dārzs”, Ievas Jerohinas darbi „Dejas Novosibirskā” (2004) no cikla „Sibīrija”, Kriša Salmaņa „Kiddo”.
Māksliniece Evelīna Deičmane izstādē demonstrēja Starptautiskajai Austrālijas biennālei izvēlētu video “Elpot aizliegts”. Tā bija darba pirmizrāde Rīgā.

Izstādes dalībnieki: Anda Bankovska, Ilmārs Blumbergs, Ēriks Bože, Andris Breže, Izolde Cēsniece, Evelīna Deičmane, Holgers Elers, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Ieva Jerohina, Frančeska Kirke, Līga Ķempe, Leonards Laganovskis, Dmitrijs Lavrentjevs, Dace Lielā, Līga Marcinkeviča, Jānis Mitrēvics, Katrīna Neiburga, Līga Purmale, Juris Putrāms, Krišs Salmanis, Oļegs Tillbergs, Juris Utāns.
Cilvēka žestu un ķermeņa valoda jau kopš seniem laikiem ir izteikusi vairāk kā vārdi, jo ar to iespējams nepastarpināti izteikt gan domas, gan sajūtas. Ķermeņa valodu un žestus bieži izmanto gan šovbiznesa, gan popkultūras pārstāvji, lielā mērā uz to bāzējas gandrīz visu popmūzikas zvaigžņu (Elviss Preslijs, Madonna, Maikls Džeksons) maģiskā spēja ietekmēt lielas masas. Tas vienmēr bijis būtisks propogandas ierocis un līdzeklis arī politikā.

Lai arī no vienas puses ķermenis ir ļoti individualizēts, no otras puses tas ir gan universāls, gan anonīms. Mūsdienās ķermeņa kults ir sasniedzis savu apogeju. Mēdiji apcer un pielūdz cilvēka ķermeņa skaistumu un padara to par kulta preci, kas valda pār pasauli, izmantojot dažādus paņēmienus – ķirurģiskus, biozinātniskus u.c., cenšoties tuvoties laikmeta akceptētiem ideāliem.XX – XXI gadsimta plastiskās ķirurģijas ēra manipulē ar cilvēka ķermeni visādos veidos, atbalstot indivīda priekšstatu par spēju pilnībā kontrolēt savu fizisko veidolu un netieši norādot uz slēptām spējām pārvaldīt pasauli. Spēja tuvoties ideāliem, saglabāt skaistumu, iegūt seksualitāti, tomēr neļauj apturēt ķermeņa novecošanu vai izbēgt no nāves. Šie faktori ķermenim piešķir citu spēku, kas tomēr pārspēj cilvēka vēlmes.
Vēlme saglabāt kontroli izpaužas arī klonēšanas faktā, kas ir līdz šim tālāk spertais solis medicīnas nozarē. Taču, kad kontrole zūd, uzvar ķermenis, kam var sekot defekti, dažādas kroplības, nemaz nerunājot par šādu eksperimentu ētisko pusi.

Mūsu gadsmitā cilvēka ķermenis tiek izmantots, lai pēc iespējas tiešāk iedarbotos uz skatītāju, ikdienas informatīvajos raidījumos ziņojot par dabas katastrofām, terora aktiem, karadarbības upuriem.