No 2007. gada 13. septembra Rīgas Galerijas I un II stāvā notiek Andra Vītoliņa pirmā personālizstāde Rīgas Galerijā “Urban Positive. In Memoriam”. Tajā skatāmi jauni, īpaši šai izstādei gleznoti darbi – 11 lielformāta gleznas par industriālo tēmu un 15 neliela formāta darbi ar dažādām mikroautobusa „Latvija” versijām.
Šajā izstādē mikroautobuss „Latvija” tiek attēlots vairākās gleznās – darbā „Nosaukums, kas man uzbrūk’”, „1985. gada raža” un „RAF Rotte Armie Frakcion”. Lai gleznotu savos darbos mikroautobusu „Latvija”, autors devies uz Rīgas Motormuzeju, jo uz ielām šādas mašīnas vairs nav sastopamas. Autors arī izpētījis leģendārās RAF – Rīgas Auto Fabrikas vēsturi: „Tā pastāvēja no 1945. līdz 1997. gadam un bija pirmā Padomju Savienībā, kas ražoja mikroautobusus. Šī produkcija tika tirgota ne vien PSRS teritorijā, bet arī tādās valstīs kā Alžīrija, Mongolija, Irāka, Afganistāna un Kuba. Mikroautobusus nevarēja iegādāties parasti pilsoņi. Rindā varēja pieteikties tikai daudzbērnu ģimenes, jo tiem, kam bija viens vai divi bērni vajadzēja pirkt vieglo mašīnu ar piecām vietām. Mikroautobuss bija braukšanai diezgan bīstams, jo tas bija būvēts uz mašīnas „Volga” bāzes ar „Volgas” motoru.”
Darbu sērija „1985. gada raža” ir veidota tapināšanas tehnikā. Lai īstenotu savu ieceri, Andris Vītoliņš speciāli meklējis padomju laika matraču audumu, kas izmantots par pamatni. Tapināšana ir īpaša tehnika, kas plaši tika lietota Padomju laika izkārtņu, māju dekorēšanas un tapešu rakstu veidošanā – tiek izveidoti vairāki trafareti – katram krāsas klājumam cits. Autors nevis pūš krāsu no flakona, bet gan klāj to ar otu. Darbu radīšana šādā tehnikā ir daudz laikietilpīgāka nekā gleznošana, jo jāgaida, kamēr katrs slānis nožūst. Šajos darbos mākslinieks centies ievērot 80. gadu krāsu salikumu, kāds tas bija arī oriģinālajiem mikroautobusiem „Latvija”.
Atsevišķa izstādes daļa ir liecība industriālajai pagātnei, tā ir pagātnes fiksācija un veltījums bijušajam Andrejsalas rūpnieciskajam kompleksam, kas ir saglabājies, taču tiek demontēts. Kad mākslinieks atradās Andrejsalā, viņu pārņēma spocīga, nereāla sajūta, kas kalpoja par vairāku gleznu iedvesmas avotu. Lielākajā daļā darbos, kas apskatāmi galerijas otrajā stāvā, mākslinieks gleznojis Andrejsalas Termoelektro Centrāli – „Hidrauliskie kapilāri”, „Stratēģiskais objekts”, „Klimpas, kas man uzbrūk” un „Tvaika ērģeles”. Gleznā „Stratēģiskais objekts” redzams centrāles siltumbloks ar izplūdes šahtām, kas savienojas ar skursteni. Gleznā „Klimpas, kas man uzbrūk” attēlota mašīntelpa, kur tiek transformēts tvaiks un notiek degvielas padeve. „Hidrauliskie kapilāri” attēlo fragmentu no Padomju armijas karakuģa. Šajās gleznās mākslinieks centies iemūžināt vidi, kas drīz vien vairs nebūs. Šobrīd Andrejsala ir poētiska teritorija, kur bijušā rūpnieciskā kompleksa dažādās daļās radoši jaunieši ierīkojuši savas darbnīcas un izstāžu telpas. Pēc kāda laiciņa arī tā jau būs pagātne, jo drīz šī teritorija pārtaps par Modernās Mākslas muzeju.
Andra Vītoliņa uzmanības lokā ir arī padomju industrijas zīme – simbols ar spārniem, kas parādās darbos „Elektriskā vilciena dvēsele”, „Fabrikas sintētiskais gars” un „Trīsvienība. In Memoriam”. Šī zīme ir daļējs aizguvums no simbola, kas tika attēlots uz Padomju laika vilciena priekšgaliem. Tas ir Andra Vītoliņa žests vēstures fiksācijas virzienā, iespējams, tas ir aizejošā laika gars. Atšķirībā no iepriekšējiem darbiem, jaunajās gleznās parādās arī objekti ar notecējušu sarkano krāsu kā asinīm, kas rada darbos dekonstruktīvu noskaņu. Tas liek domāt, ka vēstures fiksācija nav reāla, bet gan tas ir kādu dramatisku notikumu attēlojums, simbols daudzu cilvēku salauztajiem likteņiem.
Šobrīd mākslinieka Andra Vītoliņa pamatnodarbošanās ir gleznošana. Autoru jau ilgāku laiku mākslā interesē industriālā tēma: mašīnas, dažādi braucamrīki, mehānismi, rūpnīcas un to detaļas – caurules, skrūves, krāni, savienojumi.
Andris Vītoliņš ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, bakalaura grādu vizuālās komunikācijas nodaļā, mākslinieks 3 gadus studējis dizaina nodaļā. Andris Vītoliņš 2004. gadā saņēmis žurnāla „Latvijas Arhitektūra” gada balvu par labāko debiju.
Andris Vītoliņš aktīvi piedalās dažādās grupas izstādēs kopš 1996. gada Latvijā un citās Eiropas valstīs – Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā. Izstāde “URBAN POSITIVE. IN MEMORIAM” ir Andra Vītoliņa astotā personālizstāde.
Izstāde Rīgas Galerijā apskatāma līdz 2007. gada 6. oktobrim.
Mākslinieka darbi atrodas šādās kolekcijās:
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvija
Hansabankas kolekcija, Latvija
Hypothekenbank, Esene, Vācija
Privātkolekcijās Latvijā un Igaunijā |
 |
ANDRIS VĪTOLIŅŠ. RAF Rotte Armie Frakcion
|
 |
ANDRIS VĪTOLIŅŠ. ANDRIS VĪTOLIŅŠ. Trīsvienība.In Memoriam
|
|
