Rīgas Galerija

SINERĢIJAS EFEKTS

RITUMS IVANOVS, LĪGA PURMALE, IEVA ILTNERE, FRANČESKA KIRKE, MAIJA TABAKA, ILMĀRS BLUMBERGS, HENRIHS VORKALS, BARBARA GAILE, DACE LIELĀ

12.08.2010. - 09.10.2010.

Pēc veiksmīgas izstādes prezentācijas Jūrmalas Pilsētas muzejā Rīgas Galerija atklāj Jūrmalā eksponēto kolekciju savās telpās. Ekspozīcijā iekļauti 9 latviešu mākslinieku 27 mākslas darbi, arī 2009. gada Sotheby’s Londonas izsolē pārstāvēto mākslinieku Līgas Purmales un Rituma Ivanova darbi.

Rīgas Galerija līdz šim vienīgā Baltijas valstīs ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Sotheby’s izsoļu namu un 2009. gadā Londonā pirmo reizi latviešu mākslas vēsturē iekļāvusi pavasara izsoles listē laikmetīgās mākslas darbus - gleznotāju Līgas Purmales „Saturday night movie” un Rituma Ivanova „Frame 05, kas tika veiksmīgu pārdoti.
Rīgas Galerijas kolekcijā pārstāvētie mākslinieki ir latviešu mākslas pirmā lieluma zvaigznes - gleznotāji, kuru rokraksti un stili jau ir kļuvuši par firmas zīmi. Pēc Sotheby's Austrumeiropas un krievu mākslas departamenta direktores Džoannas Vikeri (Joanna Vickery) iniciatīvas latviešu glezniecība nonāca Londonā, bet Sotheby's New York Krievu glezniecības departamenta ilggadējā viceprezidente un starptautiski atzīta autoritāte krievu un Baltijas reģiona mākslā M. dr. Alla Rozenfelde (Alla Rosenfeld) personīgi Rīgā izstudēja Rīgas Galerijas mūsdienu glezniecības darbu kolekciju un ļoti atzinīgi novērtēja autoru profesionālās kvalitātes un kreatīvās idejas.
Rituma Ivanova, Līgas Purmales, Ievas Iltneres, Frančeskas Kirkes, Ilmāra Blumberga, Maijas Tabakas, Henriha Vorkala, Barbaras Gailes un Daces Lielās darbu kolekcija nav veidota kā konceptuāla izstāde. Ideja ir parādīt katru autoru ar viņa labākajiem darbiem no Rīgas Galerijas kolekcijas, kas spilgti raksturo katra mākslinieka individuālo rokrakstu.
Mākslas darbi ir eksponēti starptautiskās izstādēs ART MOSCOW Maskavā, Sovereign European Art Prize Londonā u.c., ievērojamu Latvijas un ārzemju muzeju izstādēs.
Hronoloģiski tie aptver pēdējās desmitgades posmu, bet pārsvarā ir pēdējo gadu darbi. Kolekcija demonstrē latviešu autoru pārsteidzošās spējas ļoti augstā līmenī strādāt sarežģītajā figurālās mākslas žanrā, veidot lielformāta kompozīcijas, atklāj latviešu glezniecības skolas augstās kvalitātes.
Izstādē eksponēto autoru darbi glabājas daudzu muzeju krājumos - Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Valsts Tretjakova galerija Maskavā, Krievijā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejs Ņūdžersijā ASV, P. Ludviga muzejā Āhenē, Vācijā u.c.
Tie ir aktīvi strādājoši mākslinieki ar nopietnu starptautisku izstāžu praksi.

Ekspozīcijā iekļautas BARBARAS GAILES (dz. 1968. g. Kopš 90. gadu sākuma dzīvo un strādā Parīzē) bezpriekšmetiskās kompozīcijas, kuras top māksliniecei ilgstoši strādājot pie gleznu faktūras un krāsām, lietojot pigmentu, laku, purpura, zeltu, lai attēlotu emocijas un sajūtas. Apskatāmās gleznas ir no autores personālizstādes „GLEZNU MISTERIOZĀ DZĪVE” 2008.g. Rīgas Galerijā.
Helēna Demakova par Barbaras Gailes darbiem rakstīja : «Viņas abstrakcijas ir tikpat abstraktas kā jūras fragments, kuru ietekmē daudzi apstākļi, vai kā dabas untumiem un cilvēka pieskārieniem pakļauta eksotiska koka lapa. Kāds viņas darbos varētu saskatīt palielinātus mirkopasaules fragmentus vai saspiestas un kartografētas makronorises, kuras atspoguļo psiholoģisko, nevis materiālo vidi, no pēdējās apliecinot vien cilvēciskā pieskāriena baudu.»
Māksliniece ņēmusi dalību daudzās starptautiskās izstādēs un viņa sdarbi atrodas publiskās kolekcijās Medelīnas mūsdienu mākslas muzejā Kolumbijā, Latvijas valsts mākslas muzejā, Latvijas laikmetīgās mākslas muzejā, Ventspils pilsētas muzejā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

RITUMS IVANOVS (dz. 1968) – populārākais latviešu jaunās paaudzes gleznotājs.
Savos darbos apvieno hiperreālismam raksturīgo realitātes precīzu attēlojumu ar atsevišķu kadrējumu palielinājuma efektu un opārta spilgto daudzkrāsainību. Pašizgudrotajā svītru tehnikā veidotie portreti, sejas, akti gleznoti uz īpaši liela formāta audekliem. Strādājot pie gleznas idejas, mākslinieks lieto fotoaparātu, pati glezna – roku darbs.
Izstādē eksponēti daļa darbu no Rituma Ivanova jaunākās personālizstādes „STARS. LIGHTS ON” 2010.g. Rīgas Galerijā.
Zvaigznes šovbiznesā, mākslā, sportā ir ilgstošs mākslinieka izpētes objekts. Kopš sērijas TRADE MARK BEAUTY (2004), kurā Ritums Ivanovs mēģināja analizēt skaistuma spēku, kas izpaudās arī „glamūra” glezniecības stilā, ievērojamas pārvērtības piedzīvoja arī mākslinieka rokraksts. Jaunākajā izstādē, attēlojot Madonu, Maikla Džeksonu, Eimiju Vainhausu, viņš demonstrē ekspresīvāku formu, figurālus portretējumus, skaistuma un neglītuma disharmoniju.
Māksliniekam bijušas personālizstādes galerijās Parīzē (1993., 2001.), Kalifornijā (1995.). Viņa darbi tikuši izstādīti nozīmīgās grupu izstādēs – starptautiska projekta "Gallery Tour of the Ten" ietvaros Berlīnē un Minhenē (2004.), latviešu mākslas ekspozīcijā „Jauna realitāte. Identifikācija” 5. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē „Art Moscow” Centrālajā Mākslinieku namā Maskavā (2001.), multimediālā latviešu mākslas izstādē „Nekā personīga” Brēmenes Pilsētas galerijā (2002.), jauno mākslinieku darbu izstādē „Fresh Art” Business Design centrā Londonā (2002., 2003.), galerijā Stairs & Co Londonā (1998.) u.c.
Autora darbs "Kadrs 05" tika izsolīts starptautiskā izsoļu nama Sotheby`s 2009.gada 9.jūnija izsolē Londonā.
Rituma Ivanova darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Igaunijas Nacionālajā mākslas muzejā Tallinā, Latvijas Republikas Saeimā, privātā muzejā Minsterē, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

IEVA ILTNERE (dz. 1957) spoži apgaismoja latviešu mākslas scēnu jau 20.gs. 80. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem viņa pieteica sevi, radikāli izmainot sabiedrības priekšstatus par latviešu figurālo glezniecību. Kopš tā laika šīs paaudzes mākslinieku popularitāte nav zudusi.
Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Viņas māksla caur intīmu sižetu spēj runāt par lielām, nozīmīgām tēmām, kas ir svarīgas gan katram indivīdam, gan plašākai sabiedrībai. Ieva Iltnere ir radījusi savu tēlu sistēmu ar spilgti individuālu rokrakstu.
Ikdienišķas dzīves parādības māksliniece pacēla sakrālā līmenī. Šodien, smeļoties iedvesmu dažādās pasaules kultūrās, 20. gs. Rietumu avangarda mākslā un Bībeles sižetos (personālizstāde “Stāsti”, 2002), gleznotāja sintezē glezniecības tradicionālos paņēmienus un konceptuālu pieeju.
Mākslinieces audekliem raksturīgs klusināts kolorīts un diskrēta intonācija. Īpašu uzmanību viņa pievērš gaismēnu attiecībām, kompozīcijai. Katrs darbs ir tieša personiska emocionāla pārdzīvojuma caurstrāvots.
Iztsādē būs aplūkojami darbi no Ievas Iltneres pēdējās personālizstādes „SKAISTĀ TRAUSLĀ DABA” 2008.g. Rīgas Galerijā.
Mākslas muzejā “Arsenāls” 1992. gadā notika Ievas Iltneres un Jāņa Mitrēvica personālizstāde “Darbi”, 1994. gadā māksliniece tur sarīkoja personālizstādi “Skola”. Viņa piedalījusies nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs Zvolles Pilsētas muzejā (2002), Frauen Museum Bonnā (1992), Grand Salle de l'Aubette Strasbūrā (1997), Maison du Danemark Parīzē (1997), Brēmenes Pilsētas galerijā (2002), un nozīmīgās starptautiskās mākslas izstādēs ART MOSCOW.
Ievas Iltneres darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, P. Ludviga muzejā Āhenē, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

FRANČESKA KIRKE (dz.1953. Jūrmalniece) glezniecību raksturo mākslinieces specifiskais skatījums uz laika un mākslas attiecībām. Viņu interesē gan mūsdienu mākslas izteiksmes iespējas, gan pagājušo laiku vizuālās kultūras iespaidi. Māksliniece brīvi orientējas intelektuālu, vizuālu zīmju sistēmā, veido kultūrvēsturiskus citātus un izmanto tos, lai atspoguļotu mūsdienām specifisko kultūras izpratni. Gleznotājai raksturīgs savdabīgs skatījums uz mūsdienu mākslas aktuālo problemātiku, glezniecības izteiksmes iespējām jauno tehnoloģiju apstākļos. Tradicionālos glezniecības paņēmienusi, kompozīcijas principus, krāsas un faktūras, autore savieno ar postimpresionismam raksturīgu skatījumu uz pasauli. Klasisko tēlu un motīvu saistību ar mūsdienām nereti Frančeskas Kirkes darbos ietekmē ironijas un pat groteskas klātbūtne.
Izstādē tiek eksponēti mākslinieces darbi no nozīmīgām personālizstādēm Latvijas Nacionālajā muzejā un Rīgas Galerijā.
Starp svarīgākajām grupu izstādēm jāmin “Daba. Vide. Cilvēks” Pēterbaznīcā (1981), latviešu jauno mākslinieku darbu izstāde “Post-Tradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā Maskavā (1988), gadskārtējās Sorosa Mūsdienu Mākslas Centra izstādes, “Baltijas māksla. Mūsdienu glezniecība un tēlniecība” Nacionālajā mākslas klubā Ņujorkā un Starptautiskā valūtas fonda galerijā Vašingtonā ASV (2000), “Latvijas māksla. 20. gadsimts” Zvolles pilsētas muzejā Nīderlandē (2002), “Laikmeta liecinieki” Valsts Mākslas muzejā (2002), Starptautiskajās laikmetīgās mākslas izstādēs „Art Moscow” Maskavā u.c.
Valsts Mākslas muzejā 2002. gadā notika Frančeskas Kirkes personālizstāde “Muzejs”, vairākas personālizstādes māksliniecei bijušas Mimi Ferzt galerijā Ņujorkā (2000, 2002). 2006. gada nogalē Rīgas galerijā notika gleznotājas jaunākā personālizstāde „Privātā mitoloģija”.
Frančeskas Kirkes darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā (bij. Valsts Mākslas muzejs) , Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, P. Ludviga muzejā Āhenē, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

LĪGA PURMALE (dz. 1948) latviešu mākslā spoži ienāca 20. gs. 70. gadu vidū. Mākslinieces dzīvesstils un radošā darbība uzspridzināja tālaika sabiedrībā ierastos kanonus. Viņas dzīve un māksla bija spilgts kontrkultūras paraugs. Līgu Purmali pamatoti var uzskatīt par vienu no fotoreālisma principu pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Izstāde 1974. gadā skaidri noformulēja autores centienus glezniecībā pietuvoties tādai realitātes pakāpei, kas ir vairāk nekā precīza fotogrāfija.
Kopjot un attīstot fotoreālisma principus, Līga Purmale ir izveidojusi savu individuālu izteiksmes stilu, radījusi savu Latvijas ainavas koncepciju un jaunu figurālu koncepciju. Savā daiļradē viņa pievērsusies vairākām tēmām – panorāmiskiem pļavu un mežu skatiem, ainavām ar miglu, atsevišķu detaļu tuvplāniem, arī pilsētas dzīvei un tās ritmiem. Pēdējos gados mākslinieces tēlu pasaulē uzplaiksnī vibrējošas dejotāju figūras pulsējošos sarkanos toņos. Visas Līgas Purmales risinātās tēmas caurvij noskaņu meklējumi. Māksliniecei piemīt spēja transformēt realitāti, bagātinot to ar visdažādākajiem efektiem. Gleznieciski smalkie dabas ainavu un pilsētas skatu “portretējumi”, izsvērtās krāsu un gaismēnu kompozīcijas Līgu Purmali raksturo kā vienu no spēcīgākajiem savas paaudzes glezniecības meistariem.
Izstādē eksponēti darbi no Līgas Purmales pēdējās personālizstādes „CITY TOUR” 2009.g. Rīgas Galerijā.
2009.gadā Līgas Purmales darbs "Saturday night movie" tika izsolīts starptautiskā izsoļu nama Sotheby`s 9.jūnija izsolē Londonā.
Lai gan mākslinieces galvenā radošās darbības joma ir glezniecība, viņa strādājusi arī grafikā un scenogrāfijā. Latvijas Nacionālajā operā Līgas Purmale veidojusi scenogrāfiju Pētera Čaikovska baletam “Gulbju ezers” (2002) un Ādolfa Adāna baletam “Korsārs” (2003). Māksilniece ņēmusi dalību nozīmīgās Latvijas un starptautiskās izstādēs.
Līgas Purmales darbi atrodami Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Klāva Sīpoliņa fonda kolekcijā Kanādā, Aināra Gulbja privātkolekcijā kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, Rugers University (ASV).

ILMĀRU BLUMBERGU (dz.1943) var uzskatīt par spēcīgāko mītiskās domāšanas pārstāvi Latvijas mākslā. Viņu vienmēr ir nodarbinājusi tēma, kas ir definējama kā cilvēks un viņa eksistences „nepanesamais vieglums”, ar kuru katrs un visi saskaras savā dzīves gājumā. Dzīve un nāve ir viņa mākslas izpētes objekts, sastopams mākslinieka daiļradē - scenogrāfijā, stājdarbos, grāmatu ilustrācijās, grafikā.
Iztsādē SINERĢIJAS EFEKTS aplūkojami darbi no mākslinieka personālizstādes „STIKLA PĒRLĪŠU SPĒLES” 2010.g. Rīgas Galerijā.
Ilmārs Blumbergs piedalījies nozīmīgās mākslas izstādēs pasaulē – 2001. gadā ar filmu „Burvju flauta” (rež. Viesturs Kairišs) pārstāvējis Latviju 49. Venēcijas biennālē, viņa darbi bijuši eksponēti izstādē “Baltijas laiks” Galerie im Taxipalais un Galerie desLandes Tirol Insbrukā / Austrijā (2002.), izstādē “Testimonio de la Fe” Museo de la ciudad de Madrid Madridē / Spānijā (2002.) u.c. Realizētas nozīmīgas mākslinieka personālizstādes gan Vācijā (Lichthof des Auswartigen Amtes, Berlīnē), gan Francijā (Luksmeburgas dārza oranžērijā, Parīzē), Norvēģijā (Vigelāna muzejā, Oslo) un citur.
2004. gadā San Ludovico baznīcā Venēcijā notika Ilmāra Blumberga personālizstāde "Lūgšana par redzēšanu", par kuru mākslinieks saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības Gada Lielo balvu vizuālajā mākslā 2004.
Ilmāra Blumberga darbi atrodas Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, E. Smiļģa Teātra muzejā Rīgā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā Rīgā, Tartu Mākslas muzejā, A. Puškina Tēlotājmākslas muzejā Maskavā, A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Kunsthalle Hamburgā, Bahumas mākslas muzejā Vācijā, Pilsētas muzejā Pori / Somijā, Pilsētas muzejā Šamaljērā / Francijā, Kanberas Nacionālā galerijā Austrālijā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā - Ratdžersas universitāte, Ņūbransvika / Ņūdžersija / ASV, nozīmīgās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

HENRIHA VORKALA (dz. 1946) radošā darbība izpaužas konceptuālās mākslas ietvaros, attīstot serigrāfijas un fragmentārisma principu, izmantojot zīmējumu, pasteli un akvareļa tehniku.
Jau kopš 1960. gadiem mākslinieka radošās idejas un darbība veidojas spēcīgu ASV popkultūras impulsu iespaidā, kurus mākslinieks pastarpināti guvis no sev tuviem amerikāņu popārta mākslinieku darbiem - Endija Vorhola (Andy Worhol) un Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg). Henriham Vorkalam simpatizē ironija, kādu šie mākslinieki pauduši, interpretējot ar ASV politiskajiem un sociālajiem notikumiem saistītus sižetus.
Autors pievērsies arī mūzikas grupas Rolling Stones zvaigznei un leģendai – Mikam Džegeram (Mick Jagger), kura personība un viņa radītais tēls cilvēcīgi un intelektuāli fascinē autoru jau kopš 1960. gadu sākuma. Mākslinieks uzskata, ka Mika Džegera, kā arī Endija Vorhola personības ar savu radošo darbību ilustrē veselu laikmetu ne vien ASV vēsturē, bet visas pasaules mērogā. Tāpat Henrihs Vorkals turpina citēt un interpretēt franču glezniecības meistaru (Eduārs Manē) darbus, pretnostatot sevi un cita laika mākslas personības vienotā idejiskā koncepcijā.
Eksponēti tiks darbi no autora pēdējās personālizstādes „TIME” 2008. g. Rīgas Galerijā.
Henriha Vorkala radošā mākslas dzīve aizsākās 1960. gadu vidū. Mākslinieks piedalījies nozīmīga rakstura grupu izstādēs Latvijā un Eiropā, Latvijas mākslu reprezentējot tāda mēroga vizuālās mākslas notikumos kā Starptautiskā grafikas biennāle Kēnigsbergā (2000) un Starptautiskā plakātu biennāle Varšavā (2002). Henriha Vorkala personālizstādes vairākas reizes bijušās skatāmas Rīgas Galerijā – izstādes (1993, 1999), „Popārts ir miris” (2001; kopā ar Juri un Vilni Putrāmiem), „Dzimis Amerikā” (2003), par kuru māksliniekam piešķirta Gada Balva 2003 nominācijā „Personālizstāde kādā no Latvijas galerijām”, "It's Andy Warhol" (2005) un „Time”(2008).
Mākslinieka darbi atrodas kolekcijās Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Jane Voorhees Zimmerli Mākslas muzejā Ņujorkā, ASV, kā arī privātkolekcijās Latvijā un Ārzemēs.

MAIJAS NORAS TABAKAS (dz. 1939) neordinārā personība un spilgtais talants joprojām, arī pēc 35 latviešu glezniecības aktīvas līdzveidošanas gadiem, raisa tikpat spraigas diskusijas, kā tas ir bijis viņas radošā ceļa sākumā. Izaicinoši sveša latviešu glezniecības 1970. gadu mainstream, viņas māksla saglabā savrupas parādības oreolu arī šodien.
Savu, neatkarīgu glezniecības stilu māksliniece izveidoja 1970. gados, kad parādījās viņai tik raksturīgās daudzfigūru kompozīcijas ar galveno varoņu portretējumiem, detalizētu vides, interjera un kostīmu attēlojumu. Viņas gleznu varoņi personificēja jaunā laikmeta urbāno kultūru un demonstrēja to, ko rūpīgi slēpa oficiālā māksla - interesi par privāto pasauli un sociālu eskeipismu. Maiju Tabaku interesēja jauni indivīdi, kas bija pilnīgi sveši valdošās ideoloģijas ideāliem, un kurus drīzāk vilināja Rietumu kapitālisma sasniegumi roka un džeza mūzikā, jaunā dizainā, arhitektūrā, mākslā un neapšaubāmi modē. Maijas Tabakas gleznu tēliem bija raksturīgs glamūra ārējais spožums, no kino aizgūts paņēmiens – īpaši izgaismotas sejas, īpašie kostīmi, inscenētās ireālās situācijas, daudzo realitātes slāņu vienlaicīgais atainojums.
Visu laiku populārākajai no Latvijas māksliniecēm Maijai Tabakai ir bijušas nozīmīgas personālizstādes Latvijā, Krievijā un Vācijā. Maija Tabaka arī ļoti aktīvi piedalījusies dažādās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Polijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā, Zviedrijā, ASV un Japānā. Maija Tabaka ir bijusi Vācu Akadēmijas Apmaiņas stipendiāte Rietumberlīnē (1977–78). 1976. gadā par mākslinieci slavenais režisors Hercs Franks uzņēmis dokumentālo filmu “Maijas Tabakas stāsti”. 1974. gadā Maija Tabaka saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības medaļu un diplomu par radošiem sasniegumiem, kā arī citus apbalvojumus.
Maijas Tabakas darbi atrodas nozīmīgās publiskajās kolekcijās Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Berlinische Galerie Berlīnē, P. Ludviga muzejā Āhenē / Vācijā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā / ASV un privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

DACE LIELĀ (dz. 1957), kas izstādē pārstāvēta ar gleznu „Meitene Zaļā”, ir viena no spēcīgākajām reālistiskās figurālās glezniecības savas paaudzes pārstāvēm Latvijā. Autores gleznās nozīmīgu lomu ieņem ainava un cilvēks tajā.
Dace lielā: “Nespēju beigt apbrīnot dabu. Tā vienmēr ir bijusi tik patiesa un fascinējoša. Gaisma, sajūtas un cilvēki šajā vibrējošajā un dažreiz klusajā pasaulē, ir manu gleznu saturs.”
Dace Lielā izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Māksliniece ir visu nozīmīgo izstāžu dalībniece kopš 1989. gada Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Dānijā, ASV, Portugālē, Kanādā, Francijā, Spānijā, un Holandē.
Mākslinieces darbi atrodami Mākslas muzejā Arsenāls Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Jane Voorhes Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā / ASV, Poznaņas Mākslas muzejā Polijā un privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Izstādes kuratore
Rīgas Galerijas direktore
Mākslas zinātņu maģistre
Inese Riņķe